2014.gada novembrī Saeima pieņēma lēmumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes  un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā.


Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas nodrošina sabiedrībai iespēju sēdes vērot video tiešraidē un, atklātības principa nodrošināšanai, ir izveidojusi savu mājas lapu.


Komisijas mērķi un uzdevumi ir definēti komisijas nosaukumā - pētīt Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas:

  1. Cēloņus, kas noveda pie šīs traģēdijas;
  2. Darbības, ko valsts un pašvaldības ir paveikušas normatīvo aktu sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos;
  3. Paveikto, lai uzlabotu valsts un pašvaldību iestāžu darbu, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos;
  4. Darbības, ko valsts un pašvaldības ir veikušas minētās traģēdijas seku novēršanā.

Pildot parlamenta uzlikto rezolūciju, kas izriet no komisijas nosaukuma, tās uzdevums ir pētīt un analizēt valsts pieļautās kļūdas, lai gala ziņojumā, saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.pantu, sniegtu novērtējumu par konstatētajām nepilnībām valsts rīcībā un normatīvajos aktos, izdarītu secinājumus un izvirzītu priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanā. Par konkrētajām atbildīgajām personām, lielveikala ēkas sabrukšanā un bojāgājušajiem cilvēkiem, lems tiesa, balstoties uz Valsts policijas savāktajiem pierādījumiem. Prokuratūras kompetences ietvaros ir sekot līdzi un uzraudzīt procesa virzītāja - Valsts policijas, darbu šajā jomā. Savukārt Zolitūdes parlamentārai izmeklēšanas komisijai ir tiesības gala ziņojumā sniegt novērtējumu arī par Valsts policijas darbu.


Lai sasniegtu komisijas mērķus un uzdevumus, komisijas darbs ir iedalīts 4 galvenajos blokos (virzienos), kuros tiek skatītas sekojošas jomas:

  1. Būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti:
    • kādas bija būtiskākās nepilnības būvniecības likumdošanā un tā darbībā līdz 2013.gda 21.novembrim;
    • kādi grozījumi tika veikti pēdējā gada laikā, ko tie uzlabo, maina;
    • kādi ir Ekonomikas ministrijas veiktie pasākumi, lai stiprinātu un pilnveidotu būvniecības procesu, uzraudzības, kontroles un drošības likumdošanu;
    • kādi ir būvniecības likumdošanas trūkumi;
    • kā esošais būvniecības normatīvais regulējums sadala atbildību starp pasūtītāju, īpašnieku, darba izpildītāju un uzraudzības institūcijām;
    • ko valdība un valdības vadītājs ir darījuši seku novēršanā.
  2. Būvniecības uzraudzības un kontroles funkcijas:
    • pašvaldības un valsts kompetence, valsts būvinspekcijas likvidācija, būvinspektoru darbība. Kontrolējošās institūcijas līdz 2013.gada 21.novembrim – to darbība, atbildība, trūkumi;
    • kontrolējošo institūciju darbības izvērtējums (t.sk. būvinspekcijas un būvuzraugu neatkarības jautājumi).
  3. Ārkārtas krīzes vadība un civilās aizsardzības sistēmas nepilnības:
    • savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšana ārkārtas situācijās (informācijas aprite ar cietušajiem, cietušā radiniekiem, sabiedrību kopumā). Valsts komunikācija ar sabiedrību krīzes situācijā (komunikācija ar cietušajiem un sabiedrību kopumā);
    • atbildīgo glābšanas dienestu gatavība krīzes situācijai;
    • civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojektu un pavadošo MK noteikumu izstrādes gaita (likumdošana, kas reglamentē kārtību, kā ir veicama cilvēku evakuācija, atskanot trauksmes signālam).
  4. Sociālās aizsardzības sistēma:
    • sociālā atbalsta organizēšana ārkārtas situācijās (pabalsti, kompensācijas, pensijas u.c.);
    • bāreņu un atraitņu sociālā aizsardzība.

Minētie virzieni komisijai kalpos par pamatu gala ziņojuma sagatavošanā. Papildus gala ziņojumā var tikt atspoguļoti arī priekšlikumi, ko komisijas darbības laikā ir iesnieguši eksperti, lietpratēji, amatpersonas un arī privātpersonas.

 

Komisijas pieaicinātie eksperti

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa  169.pantu, komisijai ir tiesības savā darbā piesaistīt lietpratējus  - gan patstāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Šiem lietpratējiem - ekspertiem komisijā ir dotas padomdevēja tiesības.

 

Ņemot vērā 27.11.2014. komisijas sēdē nolemto un balstoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8.pantu, komisija kā pastāvīgo ekspertu komisijas darbā ir pieaicinājusi Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāvi.


Saskaņā ar 12.01.2015. komisijas sēdē  izskanējušām bažām par iespējamiem korupcijas riskiem būvniecības jomā, kā patstāvīgais eksperts uz laiku, līdz tiek izskatīti jautājumi par būvniecības jomas normatīvo regulējumu un būvniecības uzraudzību un kontroli, komisijas darbā ir pieaicināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis.


Balstoties uz Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidija 22.12.2014. sēdē nolemto,  komisija vērsās pie vairākām institūcijām ar lūgumu deleģēt patstāvīgu pārstāvi komisijas darbam. Vienbalsīgi tika izvirzīts nosacījums, ka ikvienam komisijas darbā iesaistītajam ekspertam, pirms sēdes ir jāparaksta apliecinājums, ka ir iepazinies ar Parlamentārās izmeklēšana komisiju likuma 11.pantā noteikto. Ar patstāvīgi pieaicināto ekspertu sarakstu varat iepazīties šeit.


Ekspertiem, kuriem varētu būt interešu konflikts, jo ir iesaistīti Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas un tiesvedības procesā, komisijas prezidijs 22.12.2014. sēdē nolēma ļaut piedalīties tikai atsevišķās sēdēs, kad to viedoklis varētu būt noderīgs kopējam komisijas darbam.

 

Komisijas locekļi

Visi komisijas locekļi, komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs un sekretārs Zolitūdes parlamentārajā izmeklēšanas komisijā darbojas papildus citiem deputāta un politiķa pienākumiem. Praktiski katrs komisijas loceklis darbojas divās pastāvīgajās komisijās, vismaz vienā apakškomisijā, deputātu grupās, pastāvīgajās delegācijās un frakcijā. Komisijā strādā viens pilnas slodzes darbinieks.


Normatīvie akti, kas regulē komisijas darbu

Satversmes 26.pants
Saeimas kārtības rullis
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums
Latvijas Republikas Saeimas 11.11.2014. lēmums par komisijas izveidošanu

 

R.Baloža raksts "Parlamentāru izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā" (Jurista Vārds, 12.05.2015.) Raksta angļu valodas versija (ENG)

R.Balodis: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikā: teorija, prakse un secinājumi (09.04.2015.)

V. Kalniņš, G.Litvins raksts "Pat ja gribēja kā labāk, sanāca .." (Jurista Vārds, 11.11.2008.)

 

Satversmes tiesas 1.10.1999. spriedums lietā Nr. 03-05 (99). Par Saeimas 1999. gada 29. aprīļa lēmuma par Telekomunikācijas tarifu padomi 1.punkta un 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 57.pantam un citiem likumiem

 

Sadaļas tulkojums angļu valodā (ENG)

Saeimas kārtības ruļļa 25.03.1930. grozījums.
 

Personu datu apstrāde